Šodien bija pirmais īstais etaps pa Marokas ceļiem. Šodien mēs nobraucām 145 km. Ja atceraties, visu laiku mums nācās pievarēt kalnus, nobraucienus, kas šo veloralliju padarīja daudz grūtāku! Āfrikas posmos mēs cerējām piedzīvot līdzenāku reljefu, bet šodien atkal kāpums virs jūras līmeņa sasniedza 1600 metrus! Kāpēc? Cik ilgi vēl? Pēc kartes paskatījāmies, it kā vēl dažas dienas un tad tikai smiltis, smiltis, smiltis.
Starts agri - 6.30, iedzērām piparmētru tēju un devāmies ceļā! Kaut arī mums šī rīta stunda likās ļoti agra, vietējie bērni pirms skolas spēlē futbolu! Bet tas jau ir skaisti, saule spīd un visi priecājas. Smieklīgi liekas tas, ka visur ņirb no zilās krāsas. Visiem skolniekiem ir zilas formas, un viņi ir visur. Uz skolu viņi dodas ar vienu vecu skolaus autobusu, bet visi kliedz un priecājas, kad braucam garām.
No sākuma viss liekas forši, bet pēc 20 km mēs ieraugam stāvo kāpumu, un atkal ir grūti... Šodien mēs bijām 5 cilvēki līderu grupā, 4 sarkanie jeb HAWAII EXPRESS komanda un Mazais Robs, kurš nesēdēja aizvējā, bet cītīgi strādāja kopā ar mums! Cepums viņam... :) Vienīgi lietuvietis tāds jocīgs izskatās, laikam vēl jāpagaida dažas dienas, kad redzēsim, kāds "lietuviešu nezvērs" viņā sēž iekšā! :)
Bet visā visumā ir ļoti interesanti, var vērot apkārtni, kur cilvēki neko nedara, viņi vienkārši tup un vēro! :) Tup! Šobrīd divi tādi tipiņi ir mūsu priekšā - viens tup, otrs grib mums pārdot hašišu! :)
|