Kad ieradāmies Fesā, gājām apciemot pilsētu un, vienā no svarīgākajām pieturvietām, sen gaidiīā pirts/masāžas salons - HAMAM. Nebija viegli atrast, bet beigās tomēr izdevās. Hamam - kaut kas līdzīgs turku pirtij, tikai viss notiek uz grīdas. Šeit nav tradicionālo lāvu, bet grīda ir silta, pat karsta. Un tad sākas - tēvainis (pirtnieks) ņem aiz rokām, aiz kājām , staipa, lauž, velk, grūž. No sākuma bija nedaudz bailīgi, bet visi bija apmierināti. Piedavām vēl pamatīgi noberza ar speciālu cimdu un nomazgāja. Žēl vienīgi, ka lietuvietis Sauliuss ieraudzījis vietējās pirts kolorītu, paņēma naudu atpakaļ un palika sargāt mantas. Paspējām laicīgi pazust no pirts, jo pirtnieki nekādīgi nespēja sadalīt dzeramnaudu un gandrīz sakāvās...

Neliels šoks mūs gaidīja uz ielas - nevienas automašīnas miljons iedzīvotāju pilsētā, pat visur esošos taksometrus nekur nemanīja. Pēc Ramadana tradīcijas visi ieturēja maltīti un dzīve atsākās pēc stundas.

Brīvdienu Fesā veltījām vecpilsētas apskatei, kas pilnībā ir nodota tirgotāju ziņā. Atšķirībā no iepriekšējās dienas redzētās nekārtības un netīrības, šeit tomēr mazās ieliņas izskatījās nesen mazgātas.

Velosipēdu veikals

Tirgotāji ir gana ieinteresēti savu preču pārdošanā, runā vismaz 2 valodās, neskaitot dzimto, kaulējas neatlaidīgi. Kāda vietējā biznesmeņa aģents (aptuveni 12 gadus vecs) stundu sekoja mums pa pēdām un piedāvāja ļoti plašu preču sortimentu, tajā skaitā arī HAMAM, ar sekojošu dzigi-dzigi (vietējais leksikons)...