Beidzot esam vadībā.

Šodien pūta stiprs vējš. Kā jau paredzēts kalniņu nebija, tomēr laika ziņās solīja lietu.

Ātrums tikai nedaudz pārsniedza 20 km/stundā. Kad bijām nobraukuši 20 km un labi iesildījušies, kāpinājām tempu un atrāvāmies no Mazā Roba. Tā kā Lietuvietis Sauliuss pēc pēdējiem posmiem nejūtas īsti labi, atstājām viņu pieskatīt holandieti. :) Jau pirmajos atrāviena kilometros bija skaidrs, ka Robs nespēs mūs noķert, tomēr, pēc Sauliusa vārdiem, viņš vēl cīnījās 30 kilometrus. Pēc nobrauktajiem 65 kilometriem, sasniedzām launaga vietu, kas bija ierīkota kādas pilsētiņas nomalē.

Šajā pilsētiņā valdīja ļoti dzīva satiksme, pie tam lielākā daļa cilvēku un velosipēdistu šķērsoja brauktuvi neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, motorolleri brauca pa ceļa vidu un mainīja virzienu bez jebkādiem gaismas vai roku signāliem. Protams, Marokā tas ir pilnīgi normāli, un visi pie tā ir pieraduši, tomēr priekš mums šādi manevri ir ļoti bīstami un dažbrīd tikai laba reakcija glābj no sadursmes.

Kanādietim Lenam gan šodien tik ļoti nepaveicās, jo, braucot cauri pilsētai, no kalna, lielā ātrumā, kāds cilvēks bija nostājies ceļa vidū. Ar svilpienu Lens mēģināja brīdināt šo vīru par savu straujo tuvošanos, tomēr tas nevis gāja nost no ceļa, bet gan tieši riteņbraucēja virzienā. Sekoja sadursme, kuras rezultātā gājējam tika pārsista uzacs un izsists viens no trijiem zobiem. Kanādietim kaut kadā veidā izdevās noturēt līdzsvaru un nenokrist, kaut gan sadursmes brīdī viņš dabūja triecienu pa plecu un ķiveri. Avārijas vietā sapulcējās cilvēku pūlis un vēroja notiekošā sekas. Kā vēlāk stāstīja Lens, viņš jūtas vainīgs, ka braucis tik ātri un bija ļoti apmierināts, ka iedodot cietušajam 600 Dh (60 Euro), abi sķīrušies kā draugi.

Pēc launaga, kurā vienīgi papildinājām PowerBar dzēriena krājumus, braukt kļuva nedaudz vieglāk. Ceļš vijās nedaudz no kalna un, braucot cauri ciematiem, apkārt esošās mājas nedaudz slāpēja vēja spēku. 
Arī mūsu trijotnei gadījās daži nepatīkami mirkļi. Kādā līkumā, kurā pārredzamību aizsedza dzīvojamā māja, pretimbraucošā kravas automašīna nogrieza stūri un iebrauca mūsu pusē. Priits instinktīvi grieza uz malu. Lai neuzkārtos uz Margusa aizmugurājā riteņa, dabūju pabraukt pa akmeņaino ceļa nomali, gandrīz aizķerot mājas stūri. Nedaudz vēlāk kāds taksometrs taisnā ceļa posmā lielā ātrumā vienkārši brauca pa ceļa pretējo pusi. Labi, ka tagad ir Ramadana laiks un alkoholu legāli nevar iegādāties. Negribas nemaz domāt kā šie ļautiņi brauks, kad Ramadans būs beidzies.

Turpmākā distance veda pa klajumu ar lēzeniem un īsiem pauguriņiem, vienīgi beigu posmā pārvarējām vienu stāvāku un garāku kāpumu. Šoreiz par 5 kilometriem mazāk nekā kartē uzrādīts - 141 km vietā 136.

Finišu sasniedzām gandrīz pusotru stundu pirms tuvākajiem sekotājiem, pie tam lietuvietis bija pamanījies no viņiem aizmukt pēdējā kalnā, žēl, ka nesanāca saglabāt šo pārsvaru līdz beigām.

Rit un parīt atkal kalni....

Brīvdiena pēc divām dienām Marakešā.