Šorīt no rīta jau bija jūtams, ka Igauņiem ir ļoti liels nogurums. Priits jau izteicās, ka viņa diagnoze ir tāda, ka jākravā mantas un jādodas mājās. :)

Distance sākās ar lielu ātrumu, jo mūsu Klauns jau no paša sākuma mēģināja mukt prom. 5-tajā km sākās garš kāpums un Klauns kāpināja ātrumu. Redzeju, ka mūsējiem neiet viegli.  Drīz mūsu puišiem kļuva par grūtu un viņi atpalika. Vēlāk izrādījās, ka Priits dabūjis 2 mīkstos. Holandieši turpināja braukt ātri un mēģināja mukt projām arī braucot lejā no kalna lecot kājās pēc katras virāžas. Tas nekādas grūtības Robertam Draugam nesagādāja, bet sāka atgādināt sacensības.

Pec aptuveni 20 km sākās nākošais kāpums aptuveni 15 km garš. Otrs holandiešu braucējs Robs vēl vairāk kāpināja ātrumu un Klauns uzreiz atpalika. :) Ar mums kopā vēl noturējās viens no organizatoriem Garais Robs (kritiena piedzīvotājs). Šis posms tiešām sāka pārvērsties sacensībās, jo pulss visu laiku bija 160 un nedaudz vairāk. Tā tas turpinājās līdz pusdienu pitstopam, kad bijām nobraukuši aptuveni 55 km. Pēc tam sekoja garš nobrauciens, kur mūsu Roberts paspēja pamatīgi nosalt, bet tad, aiz mākoņa malas, parādījās saule un viss atkal bija OK. Nobraucienā, kur vietām bija ceļa remonts, bet ātrums brīžiem pārsniedza 70 km/st, Garais Robs kaut kur pazuda. Turpinājām braukt divatā, bet ātrumu vairs nekāpinājām un mierigi sasniedzām Caracassone. Pilseta, kas ir diezgan liela, paspējām nedaudz nomaldīties, bet finišu sasniedzām kopā ar lielo pavadošo furgonu un aptuveni 20 minūtes ātrāk par Priitu, Margusu, Garo Robu un Klaunu.

Pēc pusdienām apskatīju Garā Roba ričuku un konstatēju, ka rāmī iemetušās divas plaisas, kas drīzumā varētu sagādāt lielas problēmas.

Beidzot laiciņš sāk atgādināt, ka atrodamies dienvidos - var pat vilkt šortus. :) Pilsētā redzamas pirmās palmas, bet pilsētnieki uz šortos tērptajiem Baltiešiem skatās tā jocīgi...